Dzīve skrien, vēl tgd atceros kā pie Alfas nesu tev pāri peļķēm, kamēr
tev rokās bija Malibu kokteilītis un uzvilktas jaunas etnies kediņas,
tā proti ir pagātne un tgd es lasu un priecājos par tevi, man nav ko
teikt Anete, patiešām man atplauka smaids uz lūpām, jo, praktiski, tu
esi vienīgā no sava gada, kas ir aizgājusi pa smagu, bet atalgotu
universitāti, patiešām jūtos priecīgs. ;)
Šādas lietas liek pasmaidīt.
those days of being wild - Post a comment
aneteens (aneteens) wrote on April 15th, 2008 at 03:07 pm
vakardienas vēstule no Ričija