Burvīgi salnains rīts, kad esmu pamodusies no skaļas kaķa murrāšanas man pie auss. Istabā tik silti un labi, ka negribas līst laukā no segas apakšas. Bet es dzirdu vienu suņa bērnu (nav domāts rupji) pie loga dziedam, jo skumīgi un vēders burkšķ. Nu, neko, zīlīte pie loga turpina klapēt speķi, es veļos augšā un uzreiz pie bļodām, sāku dalīt porcijas. Jāsaka, ka es nekad nenožēloju, ka kaut kādus skolas darbus nedrukāju naktīs. Es izvēlos izgulēties un kā svaigs gurķītis pie darbiem ķeros no rīta. Un štrunts, ka mana politisko ziņu analīze būs kā maza bērna murgi, jo es galu galā to daru pirmo reizi, turklāt izvēlējos šo tēmu kā sava veida izaicinājumu, jo referātu tomēr ir uzrakstīt vieglāk, viss pēc grāmatām, piemetot klāt gudrus secinājumus.

Labrīt, šorīt zeme balta, balta. Pēc dažām stundām uz Rīgu. Vēl pēc dažām- atpakaļ!