Es esmu priecīgs par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas; par ienākumu nodokli, kas man jāmaksā, jo tas nozīmē, ka man ir darbs; par savandīto māju, kas jāsakopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie manis ir bijuši draugi; par apģērbu, kas man kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka man ir, ko ēst; par ēnu, kas noraugās manā darbā, jo tas nozīmē, ka es esmu saulē; par mauriņu, kas jāappļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka man ir māja; par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība; par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka es dzirdu; par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka man ir drēbes; par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esmu varējis strādāt; par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esmu dzīvs!