Sveiki, daargie maajaas palikushie un tie, kas nesen atgriezushies.

Pirmais shoks un asaras ir aiz muguras. Jaasaka, ka vide visnotalj eksotiska, bet man jau bija jaabuut tam gatavai. Katraa zinjaa es nevaru noliegt, ka te ir interesanti un vienlaikus arii mazliet ir bail par sho un to, bet, ja pats sevi uzpasee, tad vairaak vai mazaak visam vajadzeetu buut kaartiibaa.

Blagoevgrad atrodas starp kalniem, skats ir vienkaarshi fantastisks un elpu aizraujoshs liidz briidim, kad nesaac peetiit maajas un ielas. :D Labi, labi, buus jau labi. Te pat ir iepirkshanaas cents, nasing speshl gan, bet tomeer, jo paareejaa shoposhana notiek vairaak vai mazaak visaadaas ielu bodiitees, kur straadaajoshie cilveeki censhas saprast tevi un, apvienojot triis vaardus angliski, triis- krieviski, censhas arii atbildeet.

Kad pirmajaa dienaa saaku domaat no seerijas "bljaa, kur es esmu atbraukusi", atcereejos savu sapni, kas man ir kopsh 16 gadu vecuma attieciibaa par misijaam Aafrikaa un sapratu, ka Aafrika jau nu buutu daudz lielaaks speeriens pa dibenu, jo sheit es vismaz atrodu civilizaaciju un eiropeiskuma noskanjas universitaates eekaas un pashaas kojaas, ha ha! :) Bet viss kaartiibaa, jo kopsh man ir ID un passwords pieejai internetaa, esmu mieriigaaka jau taa iemesla deelj vien, ka varu sazinaaties ar saviem miiljajiem.

Liidz veelaakam.