Un tad es pēkšņi atcerējos to vieglumu, to apgaroto pofigismu, ar kādu es vēl nupat mācēju dzīvot, nepievērsdama uzmanību tam, ka kaut kas, iespējams, var sāpēt. Pats galvenais, kas laiku pa laikam tā spēcīgi traucē, ir hroniskā vainas apziņa, kurai pat nav īsti pamatojuma.