Kad cilvēks mīl, viņš ir kļuvis stiprs un viegli ievainojams vienlaikus. Ja kādu laiku atpakaļ man bija izdevies radīt pašai par sevi ilūziju kā par cinisku un nesaraudināmu būtni, kāda es pusgadu patiešām biju, tad tagad sāk šķist, ka emocijas ir ņēmušas virsroku pār jebkuru mana prāta izpausmi. Šodien bija grūti uzturēties veikalā tur skanošo Ziemassvētku dziesmu (wtf?) dēļ, nemaz nerunājot par pilnajiem plauktiem ar eņģeļu matiem un eglīšu bumbām. Nepatīk man Ziemassvētki. Tas ir tāds uzpūstas liekulības laiks, ka riebj. Visi viens otram dāvina visādus krāmus un raksta kartiņās muļķīgus dzejoļus. Kā konveijerā. Par pārbāztajiem veikalu skatlogiem un reklāmām nemaz domāt negribas. Laikam es ilgi ar šito netikšu galā. Reizi gadā visi kļūst dikti labiņi, nu a kāpēc tad mēs nevaram tādi būt te un tagad?

Tagad būs četras nedēļas stingrā režīma. Kursa darbs, studijas, sportošana. Neļaušos es nekādām ziemīgi ļurbainajām apātijas sajūtām. Iepūt man.

Arī kompi piektdien vedu taisīt, tā kā viss būs kārtībā.

Atklāts paliek jautājums par lidmašīnas biļetēm. Diemžēl 12.janvārim noņēma "ķirsīša piedāvājumu", kuru mēs attiecīgi daža laba ārzemju brauciena dēļ nogulējām. Un tagad es nevaru saprast- vai pirkt uzreiz to par 50 latiem dārgāko variantu vai tomēr nogaidīt, ja nu gadījumā kaut kas ķiršveidīgs atkal uzrodas?