Manas kājas vēl aizvien jūt aizgājušo nakti. Tikmēr es joprojām esmu stāvā sajūsmā par Madam Bonbon interjera iekārtojumu. Operatīvi jātiek vaļā no miglainuma acīs, neskaidruma prātā un ļenganuma kājās, lai var ķerties vērsim pie ragiem darbu apdarīšanā. Solis nr.1- duša.

Tas jau sāk kļūt visai interesanti. Jau trešo reizi divu nedēļu laikā es esmu paguvusi izvilkt savu dibenu no mājas, lai ietu skriet. Tiesa gan noskrietais gabals vēl nav nekāds ievērības cienīgais, un tas arī nav mans mērķis, bet tomēr tas nozīmē, ka es kaut kādā mērā spēju pārkāpt pāri saviem "nevaru", "negribu", "ainunafig!", un tas priecē. Pašlaik man gatavojas putu vanna. Neviena nav mājās, esmu atstāta brīvā vaļā savā radoši akadēmiskajā vidē, kas pēdējās divas stundas ir kļuvusi par sportisku vidi, bet drīz vien atkal transformēsies ierastajā veidolā, khe.

Forši, es beidzot jūtos labi šodien.

Jocīgi, bet man trūkst drosmes noskatīties City of Angels, kas nupat ir lejupielādēta manā datorā. Šī filma, I guess, būs jāatliek uz to filmu listi, kuras skatāmas tad, kad gribas nolaist tvaiku izraudoties. Pagaidām nejūtos nobriedusi kam tādam.

Ar acīm šodien štruntīgi, asaro un sūrst. Jāizguļas šonakt.