Iekšā nemiers. Spēcīgs nemiers. It kā ļaunu vēstoša priekšnojauta, it kā nē. It kā man būtu jābūt kaut kam gatavai, it kā jābūt uzmanīgai. Un netieku ar šo sajūtu galā. Bet pārliecība par sevi tomēr turas kaut cik cienījamos rāmjos, pie kā aizvien turpinu strādāt.

Drīz sekos īsa pamācība internetbankas lietošanā mammai, ieskrējiens veikalā un tad dodamies uz Ulbroku peldēt.

Bļēēē, man nudien patīk tas, ko es mācos. Vienīgais mīnuss ir tas, ka salīdzinoši īsā laika periodā jāpaspēj izburties cauri milzīgam daudzumam informācijas, bet vispār tās starptautiskās padarīšanas sāk aizraut arvien vairāk. Jūtami vairāk. Ja pirmajā kursā nāca virsū šaubu viļņi, tad tagad no tiem nav ne smakas. Tas priecē.