Man patīk uzņemt jaunu informāciju, paplašināt savu redzesloku, vienlaikus apzinoties, ka es to daru arī akadēmisku mērķu vadīta, tomēr akadēmiskā vide manī jau kopš seniem laikiem ir izraisījusi asu pretreakciju, t.i. man no tās falšuma gribas vemt. Kāpēc? Pavisam vienkārši- esmu redzējusi gana daudz gudru cilvēku, akadēmiķu, kas savu mūžu ir pavadījuši celdamu savu intelekta latiņu, viņi visi kā viens stāsta par aizvadītiem gadiem studējot ārzemēs, viņiem vienmēr ir savs ārkārtīgi gudrais un svarīgais viedoklis, bet.. neviens no viņiem nav radījis iespaidu, ka viņi zinātu, ko nozīmē- dzīvot, kur nu vēl- būt laimīgiem.

Šim ierakstam nav ne mērķa, ne jēgas. Es vienkārši aizdomājos. Rīta kafija ir izdzerta un es nododos motivācijas meklējumiem.

Man visu laiku ir sajūta, ka dzīve iet un ies uz augšu, ka viss būs tieši tā, kā vajag, ka viss būs Labi ar lielo burtu.