Kādu brīdī tā noteikti vēl būs. Sajūta, ka esmu nepareizajā vietā. Es it kā esmu mājās, bet nepārvarami nāk virsū gribēšana iemest somā kaut kādas drēbes, sēsties mašīnā un braukt uz Mežaparku, lai piezvanītu viņam un teiktu- nāc ārā, atver man durvis. Tad mēs atkal dauzītos līdz pusnaktij, un pusnaktī izdomātu zagties caur vindsērfinga bāzi, lai ietu uz Ķīšezeru peldēties pa pliko. Mhm, tā mēs viņdien izdarījām.