Man nevajag uzspēlētu draudzību, man nevajag labus vārdus, kam patiesībā nav nekāda seguma un man nevajag apskāvienu, kurš ir mehāniska darbība. Ja tev trūkst drosmes man pateikt acīs, ko par mani patiesībā domā, tad nesaki to vispār, jo pateikt aiz muguras, turpinot tēlot, ka viss kārtībā, ir pats nožēlojamākais, ko vispār vari izdarīt. Un to jūt pat bez teikšanas. Uzreiz. Tā atmaksājas uzticība cilvēkiem, tā jau n-to reizi tiek atsista piere pret cerībām, ka kāds sapratīs.