Man patīk tā uztrenētā spēja savaldīt savas domas, kad ir pienācis laiks gulēt. Vakarnakt sajutu nemiera dzirksteli, tomēr neļāvu tai aizdegties pavisam, noslāpēju un aizmigu. Sapnī gan biju dikti dusmīga vairākās epizodēs. Trakoju un taisīju histērijas lēkmes. :D Rīts sākās ar pārsteigumu- sniegs līdz ausīm un vēl turpina snigt. Man jātiek uz baseinu, un izskatās, ka tas varētu izvērsties par varen jautru pasākumu, kā arī sniegs mani piespiedīs izvilkt no skapjaugšas tur nobāztās riktīgās ziemas jakas.

Vakar pārlasīju savus vecos ierakstus cibā, galu galā rakstu šeit jau no 2004.gada. Un es pavisam noteikti esmu mainījusies. Ir mainījies mans skatījums uz lietām. Priecē tas, ka es vairs lietas netveru tik sāpīgi un nelaižu caur sevi.

Kautrība ar cilvēku dara briesmu lietas.