Kāpēc es savam nogurumam pretojos kā kaut kam ļoti man nevēlamam? Kāds tur vitamīnu trūkums, ja es vitamīnus lietoju dienu dienā. Jeb varbūt organisms prasa pavasari, bet es kā tāds lācis- visu laiku velku uz ziemas miegu?

Es gribu tā pamatīgi iekustināt to kuģi, kas attiecās uz skolas projektu. Man ir tāds āķis lūpā, ka es diezin vai tagad atkāpšos. Tā ir lieliska iecere, lieliskas idejas un rezultāts varētu būt vēl lieliskāks par visu pārējo. Gribas aiz sevis arī taču kaut ko atstāt. Un es sev nekādā ziņā netaisos vairs atņemt brīvību.

Kopš nopirku pati savu Ošo, tā man ir kļuvusi gandrīz vai kā bībele. Tas vīrs (lai viņam vieglas smiltis) tā spēj iedvesmot, tā spēj pacelt spārnos. Bet es vēl esmu pašā sākumā. Tāpēc es lieku patiešām lielas cerības, ka šīs grāmatas lasīšana man varētu pavērt ceļu uz mazu drusciņu harmonijas pašai ar sevi.

Vēl taču jāuzraksta referāts līdz galam, lai gan atzīstos, ka esmu to iesākusi visai slābani, tikai ievadā. Bet būs, paspēšu un izdarīšu. Kaut vai pēc atsēdētajām stundām Stradiņos sestdien. Es ceru, ka produktīvi atsēdētajām. Un par to, ka man svētdien jāstrādā, es šodien vairs nedomāšu. Viss ir ļoti jauki.