Pie velna, es taču esmu ļoti jauna.

"Krievu minoritāšu tiesību jautājums Latvijā ir ieguvis globālu nozīmīgumu, jo Maskava uzskata, ka ES un citām Rietumu organizācijām nav tiesību aizrādīt tai par cilvēktiesību neievērošanu, ja Latvijā pret etniskajiem krieviem izturas kā pret zemākas šķiras cilvēkiem. Arī daudzi Latvijas darba devēji uzskata, ka ekonomiskajām interesēm ir jāpārvar vēsturiskās netaisnības, ja valsts vēlas kļūt konkurētspējīga."

Atklāti sakot, izlasot šo te, mazliet pavilku uz dusmām, jo, atvainojiet mani, tie etniskie krievi, kuri aizpilda blokmāju pagalmus, ar savu attieksmi vien izpelnās savu cilvēktiesību neievērošanu. Es neko neteiktu, ja viņi paturētu prātā, ka arī mums ir kaut kādas, bļin, tiesības. Visu cieņu tiem, ar kuriem šajā ziņā viss kārtībā.

Jātiek galā ar Meistaru un Margaritu. Mani jau gaida Sagānas meistardarbs. Esmu titulēts grāmattārps.

Ilgi neko neesmu bildējusi. Vai nu tā iedvesma nav nākusi vai nu tas slinkums nav gājis prom. Nē-e, šajā gadījumā tas mazliet ir laika trūkums. Bet vismaz ir dažas idejas, kuras realizēt.

Pūlos kā varu. Pēdējā laikā man bija sācis šķist, ka man nav draugu. Šobrīd šī sajūta atkāpjas. Visvairāk es lepojos ar tiem, kas, neskatoties uz to, ka satiek mani ārkārtīgi reti, nekur nav pazuduši. Bet kaut kad būs jāpaņem pie dziesmas visi tie, kas kaut kur ellē ratā iesprūduši. Nekādas atrunas nederēs, vajag satikties, izmuldēties, izsmieties un sazagties pozitīvu enerģijas lādiņu. Lai man nav jārīko dzimšanas dienas balle, kas kalpotu par vienīgo iemeslu kopā sanākšanai. Sarunājuš', ko?