Man gribas iepirkt balles tērpu un tam pieskaņotas kurpītes. Nu labi, ne gluži princešu variantā, bet gan tā sapucēti, lai ir prieks. Tad varētu aizdoties uz operu un mēģināt izārstēt bērnības traumu, vēlāk- uz tejāteri. Vēl jau priekšā Ziemassvētku balle. Un ģērbjamais šādos gadījumos ir sāpīgs jautājums. Spējīgs mani novest līdz riebumam. Tā lūk.

Man joprojām sāp vēders. Es dzeru melnu, melnu tēju. Domāju par bioloģijas darbu, kurš ietvertu sevī (ja es būtu to jau uztaisījusi) visu par centrālo nervu sistēmu. Domāju arī par vēsturi, ko šodien nācās palaist garām un tajā sadotajiem mājas darbiem. Šķiet, skola ir kaut kāds neklātienes studiju paveids, jo lielāko daļu zinību es tomēr iemācos mājās. Mamma jau man reiz jautāja, vai tas nav cilvēktiesību pārkāpums, ka skolēniem ir jāmācās ne vien skolā vidēji 7-8 mācību stundas dienā, bet arī vēl papildus mājās.