Pēc tam, kad teju jau biju vai sašļukusi, tomēr sadabūju pie dziesmas sīko, un, nepieļaudama pat domu, ka manā vārda dienā varētu atļauties līt lietus, nepaņēmu līdzi lietussargu. Tā kā tējas namiņš mums gāja secen, glābāmies tradicionālās vērtībās, jau zināmās un pārbaudītās vietās un jāpiebilst, ka tā pat varbūt bija labāk. Kaut kā sekodama ožai (nezinu, ko tobrīd saodu) devos velns-zin-kurā virzienā, nonākušas Konventa sētas hoteļa tunelī, secinājām, ka kādu laiku mums tur arī būs jāpaliek, lietus uzstājīgi noteica savu skarbo toni. Tunelim cauri gāja Mirdza Martinsone, svētlaimīgu smaidu sejā. "Sieviete ar lielo burtu", es nodomāju. Vēlāk, dabisko vajadzību spiestas devāmies galerijas "Centrs" virzienā, ar mokpilnām sejām nokļuvām mums vajadzīgajā ceturtajā stāvā. Ja reiz tur nokļuvām, ārā bez veikalu izrevidēšanas, vismaz vizuālā līmenī, prom nevarējām doties. Pienāca arī promdošanās brīdis. Bet tas bija tikai pēc tam, kad dažās veikalu kasēs tika iebirdinātas dažas man piederošas spīdīgas monētiņas. Mājupceļu izlaižu, nekā interesanta. Jāatzīmē, ka traki sakaitinājos Evijas ekskluzīvā lietussarga dēļ, jo, manuprāt, tas mierīgi savas "funkcionalitātes" dēļ varētu kandidēt bezmaz uz D&G statusu. Jā, tā gan, Evij. :)

Vakars mājās. Zvans no Jāņa. Vajagot autoskolas disku, kuru es ellē ratā esmu kaut kur paslēpusi. Nē, nevaru atrast, bet Jānis tik un tā nākšot ciemos. Zvans no Kuiļa, viņš jau brauc ciemos un passpēj pirms Jāņa un, kā vēlāk izrādās, arī pirms Kaspara. Tieku ietērpta lietus mētelīti, kurš, par laimi man, par nožēlu viņiem, NAV rozā. Un nākamais mirklis, kad man gāž virsū šampanieti. Etniji pagalam! :P Bet jāiet ēst picu, citu variantu nav. Svarīgs mirklis bija tad, kad, bēgot no šampanieša, mans telefons izbira peļķē. Izbira vārda vistiešākajā nozīmē. Taču tas maita vēl aizvien strādā.

Tagad es sajutos kā nākas. Manu svētdienu izglāba. Paldies par uzmanību! :)