Mežonīgs nedēļas nogales sākums ar pilnu darba dienu un nakti Studentu klubā un lielisks noslēgums prom no Rīgas, mīļa cilvēka tuvumā, precīzāk, sēžot viņam aizmugurē, cieši sakrampētām rokām, kvadracikla mugurā, traucoties pa lauku ceļiem. Es patiešām jūtos labi un atzīstos, ka man tieši tagad viņa pietrūkst. Jau. Bet nedēļas nogale bija patiešām burvīga, laiks aizlidoja, sliktās domas kaut kur aizmaldījās un vēl nemaz nav atradušas ceļu atpakaļ. Ceru, ka arī neatradīs. Paldies.