Šodien mēs arī zīmējām smiltīs. Neskaitāmas reizes. Dzēsām un pārrakstījām, mainījām lomas un sākām no jauna, lai atzītos pasaulei skaisti. Bet ir neskaitāmas atzīšanās, kas paliek katrā pašā dziļi iekšā. Pilna plauša jonizēta gaisa, pavasaris kņud katrā ķermeņa šūnā. Daudz kā izrunāta. Piciņa Jomas ielas kafejnīcā, kuru pārdos kādam naudas maisam, Daugavā iemestā roze, turpat izstrebtie jogurti, vilciens, kuru uzfrišinājusi Eiropa un šokolādē izmērcētie cepumi.

Un es pasmaidīju.