Zinu šo nevaldāmo entuziasmu, kā nekā es pati esmu skolas prezidente un vēlēšanās ko mainīt un rosīties man ir labi pazīstama. Bet es skolā atdūros pret vēl kādu lietu, kas nu jau pēdējos 2 mēnešus ir licis man pierimt - tā ir pašu skolēnu nenormāli mazā atdeve. Lai ko darītu viņu labā, nekas nav labi, man liekas, viņi pat nenāktu uz Prāta Vētras koncertu, ja es tādu skolā noorganizētu, tikai tādēļ, ka tas būtu skolā...
Un, ja ir jāsāk cīnīties gan ar skolotājiem, gan ar pašiem skolēniem (kuru labā tu itkā centies), tad jau nolaižas rokas.
Muļķi, kas nespēj saskatīt iespējas.