Man bija vajadzīgs tas process, kad es kārtoju vecās grāmatas tajos plauktos. Atradu Sagānas romānu un Donu Kihotu, kuru meklēja mamma. Sabučoju trīs slapjus degunus, pamatīgi saēdos savas mīļākās kartupeļu pankūkas, kuras šoreiz cepām uz vecās plīts, uz īstas uguns, lai gan nosolījos sev šodien ar ēšanu neaizrauties. Jāsaka, ka jūtos nedaudz labāk. Un ceru uz dziļu miegu šonakt. Vēl priekšā ir pirts apmeklējums un nomierinošās tējas, pie kurām esmu pielipusi visas dienas garumā. Un, lai gan vectētiņš savu tastatūru ir pircis "Maximā", tā man tomēr šķiet ērtāka nekā tā, kas ir mājās.