Tas nekas, ka pieturā nosalušām kājām man nācās pavadīt 40 minūtes ilgāk nekā paredzēts. Tas nekas, ka beigu beigās man nācās braukt ar diviem transportiem. Tas nekas, ka mājās nokļuvu stundu vēlāk kā parasti. Dievinu skatu, kad tumsā lielpilsēta mirdz ugunīs. Uguntiņas vidžina un spēlējas ar iztēli. Taču tas viss maksā sastrēgumos pavadītas stundas. Un nav nekāda ātri un ērti.

Šī ir pirmā reize, kad es visu dienu neesmu dzirdējusi kāda cilvēka balsi. Tukšuma sajūta. Tas tikai tāpēc, ka mēs esam atkarīgi no naudas- no kredīta daudzuma mūsu mobilo tālruņu kartēs. Mēs esam atkarīgi no distances starp mums, no laika, kas nepielūdzami steidzas. Atkarīgi un līdzatkarīgi.. viens no otra.