 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
LOL , draudziņi!
Pēdējās jaukās lietas jeb Andža ar Kiki joko.
Epizode I
Saruna vakarā pie mums ar Tiju mājās.
Darbojas Andža, Tija, Kikis.
Andža: (Kikim) Es dzirdēju, ka tu esi tad atradis darbu. Kas tas ir? Tija man negribēja stāstīt.
Kikis: Da nē, nekas īpašs tur nav.
Andža: Nu atzīsties, kas tu esi, proktologa palīgs?
Kikis: (sapņaini) Kā es gribētu būt ginekologa labā roka.
Tija: Tas varētu arī nebūt nemaz tik forši.
Andža: Man arī ir tādas aizdomas. Piestrutojušas vagīnas and stuff...
Kikis: Bet iedomājaties, cik forši būtu pāršūt kādam dibena caurumu uz vēderu! Vai vēl labāk sašūt divus cilvēkus kopā ar dibeniem, lai tie viens otru piedirš līdz nāvei!
(vispārējas ovācijas)
Andža un Tija: Mums tas jāpastāsta Bembijam!
Epizode II
Braucam mašīnā uz Tukumu: Es, Tija, Kikis, Laura, Ilva.
Ir vēls vakars, nav īsti skaidrs, cik tālu tas Tukums ir, bet laiku pa laikam parādās ceļa zīmes, kuras kārtējo reizi norāda, ka līdz Tukumam vēl nav tik tuvu.
Kikis: Tukums bēg no mums. Mēs viņam tuvojamies, bet visa pilsēta laižās un attālinās. Iedomājaties tāda aina - cilvēki paceļ mājas un nesas projām.
Andža: Tas mums vajadzētu tikt tuvāk un viņus kaut kā aizkavēt.
Kikis: Jā ar šaujamajiem pa kājām. Notriekt vienu, otru.
Andža: Nu, jā, žēl, ka mums nav šaujamo.
Tija: Vai tad nav?
Andža: Tiešām! Mēs varētu apspermot projām skrējējus, lai tie paslīd un nogāžas.
Ilva: Jā, jūs abi tad varētu būt mūsu snaiperi.
Laura: Bet ko darīsim mēs, meitenes?
Andža: Jūs varētu lādēt...
(vispārējas ovācijas)
Laura: Riebekļi!
Tija: Mums tas jāpastāsta Bembijam, kā viņš cietīs!
Pārstāsts, protams, ir ļoti aptuvens, un jokus droši vien arī nav jēgas pārrakstīt, tie tāpat darbojas tikai uz vietas un īstajā laikā. Drīzāk tas ir uzjautrinošs piemērs tam, cik mēs atraisīti rupji esam. Tas ir tik jauki. Heh.
Larpera atmiņas.
Patiesībā nav taisnīgi tās saukt par larpera atmiņām, jo par to, par ko rakstīšu, nodarbojās itin visi bērni. Proti, spēlējas iedomu pasaulē.
Tāpēc labāk lai tās ir vienkārši atmiņas par spēlēm bērnībā. Nezinu, vai citiem tas būtu interesanti, taču mani tas viennozīmīgi uzjautrina atcerēties, kādas lietas vien neesam spēlējušies. Pie tam svarīgi ir atcerēties detaļas, nevis kaut tik vispārīgu kā "spēlējām indiāņos un kovbojos, vai detektīvos un bandītos".
Šoreiz nedaudz par "Kosmiskajiem trakumiem"
Kosmiskie Trakumi
Iedomu pasaule un spēle, kuru spēlējām pārsvarā divatā ar Kaspi. Kāds bija mūsu vecums tad, neatceros, taču spēlēts tika diezgan ilgi un daudz.
Settings: Kosmoss, nākotne. Savā ziņā kosmiskā LEGO pasaule, jo tajā eksistē dažādas tādas parādības kā Blacktroni un M-troni (grupējumi no vecajiem kosmosa LEGO).
Varoņi: Divi lieliski un varonīgi kosmiskie speciālo kravu pārvadātāji. Viņiem abiem ir katram pa mazam, ātram un ļoti smagi bruņotam kosmosa kuģim, lai varētu nosargāt no dažādajiem ļaundariem vērtīgo kravu (piemēram, no tiem pašiem nekrietnajiem Blacktroniem). Kuģus jo īpašus dara fakts, ka tiem katram ir speciālais pieckārtīgais-protonu-skopu-lāzers, citiem vārdiem sakot, ļoti ultimatīvs ierocis.
Viens no varoņiem (es) ir Džeks Reisons - muskuļains, ar melniem matiem un melnām ūsām un palielu pistoli ar klusinātāju bruņots vīrs. Jautrs un nedaudz brutāls. Protams, lieliski kaujās un perfekti vada kuģi.
Otrs no varoņiem (Kaspis) ir Kaspa(e)rs Meikers - muskuļains ar gaišākiem matiem, ieroči laikam nebija tik specifiski. Lietišķs. Protams, lieliski kaujās un perfekti vada kuģi.
Tēli ir diezgan daudz zīmēti, varbūt varēšu arī izrakt un ievietot kādus viņu attēlus cīņā ar nekrietnajiem briesmoņiem.
Abiem varoņiem vēl ir dusmīgs boss, kurš visu laiku uz viņiem kliedz. Par to detaļas neatceros.
Darbība: Te īsti nav ko aprakstīt. Viss jau tāpat ir skaidrs. Pārvadājam bīstamu kravu, pa ceļam droši vien sastopamies vai nu ar kosmiskajiem ļaundariem Blacktroniem vai kādiem citiem neģēļiem un cīnamies ar tiem. Kuģi bieži vien tiek pamatīgi sadragāti un ir jāvada izmisīgos apstākļos, kur daudz kas jādara manuāli. Bieži vien tiek lekts hipertelpās, ceļots līdz kosmosa galam un atpakaļ. Ja apstākļi kļūst pavisam spiedīgi, iedarbinām varenos pieckārtīgos-protonu-skopu-lāzerus un sadragājam ienaidniekus.
Reālā darbības vieta un process:
Spēlējām mēs to visu Ikšķilē blokmāju pagalmā netālu no manas mājas (kur agrāk dzīvoja Kaspis), metāla šūpolēs. Šūpoles vēl joprojām tur ir, un es nostaļģiski dažreiz tajās ielokos iekšā un pašūpojos.
Šūpoles ir četra rindiņā, pirmās divas ir mūsu abu kosmoskuģi. Skatoties no manas mājas, pirmais pa kreisi, bija mans kosmoskuģis, otrs tam blakus - Kaspja. Sēdēts tika otrādi, izbāžot kājas cauri metāla stieņu atzveltnei un pieturoties pie tās, nevis vertikālajām stangām. Kuģim, uzņemot ātrumus vai lecot hipertelpās (tā mēs to toreiz nesaucām, bet es diemžēl vairs neatceros, kā mēs to saucām), šūpojamies augstāk.
Blakus bija kaut kāds divstāvīgs vingrojamais stienis, pie kura arī spēlējāmies, tas bija parasti kaut kāds lielais kuģis. Dažreiz mums arī pievienojās citi tēli, kas ieņēma atlikušos kosmoskuģus vairāk pa labi.
Tādi, lūk, bija Kosmiskie Trakumi. Nākamreiz pastāstīšu par kaut ko citu, piemēram, par izmeklētāju Endrjū un viņa suni-ģēniju Džeku.