Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
Thursday, October 21st, 2004 |
|
||||||||
Vakar bija dīvaina diena. Pirmkārt, Viņš beidzot pievīla arī mani, Windowam pilnīgi negaidīti un bez acīmredzama iemesla pašiznīcinoties. Atgriezeniski gan, un labi, ka tā. Otrkārt, Melorai vakar nācās runāties ar policiju, jo kaimiņu dzīvoklis, izrādās, kaut kad no rīta ticis pilnībā aptīrīts. Kā vienīgajam slimojošajam šobrīd man nāksies būt mājās vienai pašai visu dienu ar šo apziņu. Sweet. Treškārt, vakarā aizdegtas šķiltavas manās rokās gluži vienkārši izjūk. Sastāvdaļas klusi un mierīgi atdalās viena no otras un aizripo katra savā virzienā. Noskatos tām pakaļ un mani pārņem apokaliptiskas priekšnojautas. Kuras pēcāk pastiprina sapnis, kurā māmuļa man saka, ka Melora pakārusies uz mājas jumta, un aicina aiziet paskatīties. Jauku jums dienu, ko lai vēl piebilst :P |
||||||||
|
|
||||||
Telefonsaruna. M: Ko kaķis dara? Es: Skatās tālumā, domā par pašnāvību. M: Nu re, kāds malacis.. Khm! Nevaru nepapildināt. Vēl viens dialogs ala stereotipiskās tīņa un mātes attiecības. M: Kas tas par troksni? Es: Mūzika! (Bet skan, paskatieties, kas) |
||||||
|
Vārgās atskaņas no iekšpuses
|