Katru dienu mincis līdz vismaz diviem pēcpusdienā tiek atstāts viens pats mājās, pie tam tikai koridorā un virtuvē, jo viegli plīstošās lietas lielajās istabās viņa mūždien noripina no galda un tās saplīst.
Pirmajās nedēļās viņa to uztvēra samērā vienaldzīgi, taču tagad raud aizgūtnēm pat tad, ja ierauga kādu no mums velkam mugurā mēteli. Raud arī tad, kad atnākam mājās, un trinas gar kājām tik neatlaidīgi, ka pārvietoties iespējams tikai mazmazītiņiem solīšiem, lai neuzkāptu ar zābakiem kaķim uz astes vai ķepiņas. Mana sirds nevar izturēt šos izmisušos ņaudienus. Manām ausīm izklausās pēc maza bērna, kas paklupis un sasities vai iesprostots istabā, lai netraucētu vecākiem.
'Love is when your puppy licks your face even after you left him alone all day.' Mary Ann - age 4
|