Nu ko, sāku just pienākumu hvz kā (droši vien sevis) priekšā atskaitīties par pēdējās nedēļas ūbernozīmīgajiem notikumiem.
Aptuvenā hronoloģiskā secībā.
( ... tālāk ... )
Un tagad?
Tagad es skatos, kā mincis sastopas ar dzīves grūtībām, tai skaitā ne tikai pūlēm un apņēmību iemācīties uzlekt uz "tā augstā plaukta" un vieglu pliķi pa dupsi par vadu graušanu, bet arī vientulības auksto elpu, kad neviens nevēlas pa klaviatūru vai mājasdarbu lapām staigājošu kaķi un uzkrītoši liek to viņam manīt. Un, protams, nav viegli skatīties, kā parasti hipersabiedriskais un mīļais mincis viens guļ uz galdiņa un skatās, kā tev noteikti šķiet, nelaimīgām acīm uz tevi.
Un man ir labāk.
|