Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||
| Monday, September 29th, 2003 |
|
||
|
Vakarvakarā noskatījos šo filmu. Šausminoši. Es joprojām nezinu, ko citu man teikt. It sevišķi tas, ka tas viss ieēdās manā bezapziņā un visu vakaru vazājās man līdzi, to nevarēja nejust. Lai kur es ietu un ko darītu, viss man rādījās tajās pašās krāsās, kas bija redzamas filmā, un visur es dzirdēju baltamatainā puisīša dziedāšanu. - I once saw a film in which the main character didn`t speak for the first half an hour. - Like us? [..] - I was completely absorbed as to what would happen, because anything was possible. - And then? - He spoilt it. He spoke. - And? - And.. Within five minutes i lost interest. - So now you`ve opened your mouth and you expect me to lose interest? - It was only a film. - Uhm.. Now we`ve been talking for one minute. We have four minutes left before you lose interest. - Four minutes. That`s enough. |
||
|
|
|
||||||
|
Vienā un tajā pašā brīdī sapratu/aptvēru gan mammas biešu zupas, gan Lorda sirdij mīļo Øysten Sevåg + Lakki Patey filozofiju. Un tas viss tikai tāpēc, ka Vilks negrib atbraukt pie manis šovakar. Don`t ask. |
||||||
|
|
|
||
| Nevaru vien nopriecāties, šis nudien ir skaistākais wallpeiperis, kāds man jebkad bijis :) | ||
|
|
Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||||||
