Kaut kad tuvākajā laikā jādodas zaļumos (ierasti dēvētajos laukos drīzāk, jo tas laikam apzīmē došanos uz ilgāku laiku), kā citiem saku, rehabilitēties un savest sevi lietošanas kārtībā. Then again, pēdējās dienās ik pa laikam sakaunos par tādiem tipiski snobiskiem "pilsētmeitenes" vārdiem un nodomiem - tas taču nav nekāds kūrorts ar konjaku, iedeguma krēmiem un apkalpotājiem, bet gan Līči ar šķīstošo kafiju, kā baumo, toksisko ezeru un vecvecākiem. Un pienākumiem no manas puses (ravēšana, vaboļu un kāpuru destroijings un eksekūcija utt.). Un sirdij tuvāks ir otrais variants (un realitāte), tāpēc tā arī būs.
Kas vēl neikdienišķs notiek? Pēdējā laikā sapņos sāk parādīties pašnāvības tēma, parasti manā izpildījumā un parasti ne līdz galam. Ko tas nozīmē, grūti iedomāties, jo nekādu saistību ar apzināto dzīvi neredzu. Un vispār sapņi tādi interesanti un priecējoši palikuši - agrāk viss slimais rādījās māsai, tagad beidzot arī man :P
O, ir pirmdiena un man pilnīgi legāli un bez draudiem sabojāt manu nākotni nav nekur jāatrodas un nekas jādara :)) Lūk, ja to skaļi pasaka/uzraksta, absolūtā laime tuvojas gan.
|