Man liekas, ka šorīt pamodos no māsas spiedzieniem un lapsenes dūkšanas istabā (katrā ziņā pēc tam es vēl gulēju, tāpēc varbūt nosapņoju). Stulbie kukaiņi - logu vairs pa nakti viņu dēļ atvērt nevar, tāpēc jāsvīst un jāsmok. Atceros, bērnībā pēc daudzām negulētām naktīm laukos man bija grandiozais plāns iznīcināt visus pasaules odus. No dabas aizsardzības viedokļa jau ne visai pareizi, bet tā sīkšana pie auss katru nakti un entie kodumi (kuru niezēšana noved līdz ārprātam) katru rītu ir neizturami.
Un nemaz nebiju pārsteigta, kad uzzināju, ka ar asinīm barojas tikai odu mātītes.
|