Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||
| Monday, December 30th, 2002 |
|
||||||
|
hm.. tagad ir pusviens un miegs nenāk. Nez kāpēc brīvlaikā tā ir aizvien retāka parādība. Brīvlaikā! Nu tad jāuzņem laiks un jāskatās, cik ilgi izdosies (neskaitot nīgras, izspūrušas mammas parādīšanos durvīs un viņas neskaidro žestikulēšanu un neartikulētu valodu, kura nozīmēs "ej gulēt tūliņ pat" -un tamlīdzīgus apstākļus no.. ārienes). :) |
||||||
|
|
|
||||
|
"Mazais princis devās apskatīt rozes. - Jūs nemaz nelīdzināties manai rozei, jūs vēl neesat nekas, - viņš tām teica. - Neviens jūs nav pieradinājis, un jūs arī neesat nevienu pieradinājušas. Jūs esat tādas pašas, kāda bija mana lapsa. Tā bija līdzīga simtiem tūkstošiem citu. Bet es padarīju viņu par savu draugu, un tagad viņa man ir vienīgā visā pasaulē. Un rozes jutās ļoti neērti. - Jūs esat skaistas, bet tukšas, - vēl viņš tām sacīja. - Jūsu dēļ nevar mirt. Protams, arī mana roze vienkāršam garāmgājējam var likties līdzīga jums. Bet viņa viena pati ir nozīmīgāka par jums visām, jo tieši viņu es laistīju. Tieši viņu es apsedzui ar stikla kupolu. Tieši viņu es aizsargāju no vēja. Tieši viņas dēļ es nogalināju kāpurus (izņemot divus, trīs, lai būtu tauriņi). Es klausījos, kā viņa gaudās vai lielījās, es dzirdēju pat to, kā viņa klusēja. Jo viņa ir mana roze." .. Jo viņa ir mana roze.. |
||||
|
|
|
||
|
Arlabunakti. Nu, nesanāca jau nekas dižs.. Bet paldies Tev par labiem nodomiem. :) Gandrīz kā vecajos, labajos laikos. Arlabunakti, nakts. Es joprojām mīlu Tevi. |
||
|
|
|
||
|
Es nezinu, vai šī būs laba diena. Mēneša laikā pirmais updeits saitā.. Parakājos pa turieni un atradu šo. |
||
|
|
|
||||||||
|
Es joprojām nevaru saprast kā uzvesties viena cilvēka klātbūtnē. Īstenībā jūtos dumjāka nekā jebkad (attiecībā uz uzvešanos viņa priekšā - un ne tikai). Kas notika? Kāpēc es atkal jūtos kā izgāzusies? Es atkal pārspīlēju. Un pārāk daudz uztraucos, iedomājoties, ka zinu, ko un kā otrs šobrīd domā. Sviests, sviests, sviests |
||||||||
|
|
|
||||
|
Nu ko lai saka. Izklausīsies jau pastulbi, bet - kā man gribētos, lai viss būtu labi |
||||
|
|
|
||||||||
|
Nemaz nesaprotu, kā pie šādiem apstākļiem var neiegrimt melanholijā. Jebšu melanholiskā izmisumā. Vai melanholiskās skumjās. Vai vienkārši skumjās. Un man ir vienalga, pēc kā tas izklausās. |
||||||||
|
|
Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||||||