Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||
| Sunday, December 15th, 2002 |
|
||||||||
|
Nu tā. vakar paliku augšā līdz.. pusvieniem (tas noteikti tāpēc, ka sadzēros nevis kafiju, bet tēju; no otras puses, šur tur pavīd apgalvojumi, ka tējā kofeīna vairāk). Pre-epizodi skatīšos pēc pusminūtes :) Kaut kas nelabs noticis ar manu apņēmību - esmu viena mājās, bet pie sienas saraksts ar lietām, kas jāizdara pāris stundu laikā. Nu, apstākļi spiež gan.. Ģimene aizbraukusi uz ķīpsalas hipermārketu, kur biju vakar.. Sievietes instinkti ir sajūsmā :P Laikam tā bija mamma, kas reiz nocitēja no kaut kāda debīla sieviešžurnāla (jā, jā, es tādus lasu) - kad sievietei ir slikti, viņa vai nu pierijas, vai iepērkas. Nu nezinu. Neatminos, ka būtu tādā gadījumā darījusi vienu vai otru. Un mamma arī. Un Diāna arī ne. |
||||||||
|
|
|
||||
| :DDD | ||||
|
|
|
||||
| .. Jau otro nedēļu klausos vienu un to pašu dziesmu | ||||
|
|
|
||||
|
So close no matter how far couldn't be much more from the heart forever trusting who we are and nothing else matters never opened myself this way life is ours, we live it our way all these words I don't just say and nothing else matters trust I seek and I find in you every day for us something new open mind for a different view and nothing else matters never cared for what they do never cared for what they know but I know so close no matter how far couldn't be much more from the heart forever trusting who we are and nothing else matters never cared for what they do never cared for what they know but I know never opened myself this way life is ours, we live it our way all these words I don't just say trust I seek and I find in you every day for us something new open mind for a different view and nothing else matters never cared for what they say never cared for games they play never cared for what they do never cared for what they know and I know so close no matter how far couldn't be much more from the heart forever trusting who we are no nothing else matters .. tikai atminējos, ka reiz kāds cilvēks iekaroja manu sirdi ar šo te pie savas pofigista sienas.. |
||||
|
|
|
||||||||
|
Savukārt klausos Smoke un atkal esmu vīlusies.. Ja reiz Imbruglijas jaunkundze uztaisīja vienu albumu ar tik labām dziesmām (Torn arī nav ne vainas) un droši vien sapelnīja palielu kaudzi naudas, kāpēc bija vajadzīga tik nožēlojama "grandiozā" atgriešanās? Neesmu no jaunā albuma dzirdējusi daudz, bet pirmais singls vien izraisīja nāves šausmas (un vēl ņemot vērā to, ka pirmie singli parasti ir labākie no visas plates..). Bet tā jau notiek. Pielāgošanās laikam, tā to visdrīzāk jāsauc. Madonna arī vairs galīgi neizklausās pēc sevis, bet kolbasnijie super fm jaunietīši spiedz un ārdās.. Bet žēl, ka tolaik, kad Smoke un vēl viskautkas labs parādījās, pati biju maza un dumja desotāja. Tikko izskanēja tosts par sieviešu solidaritāti, trešo adventi, Diānas semestra beigām, palētinātu vīnu un hipermārketu. :) Prozit |
||||||||
|
|
|
||||
|
"Tu taču teici, ka nekad mūžā neko tādu nedarīsi. Tu apsolīji!" O, es zinu ko man gribētos šeit aiz tā ierakstīt. Bet viņa to lasa. Laikam man nemūžam neko neizdosies noslēpt. |
||||
|
|
|
||||||||
|
Apmēram 20min nomocījos wordā ar idiotiskiem MS Equation chartiem stulbās fizikas dēļ - jo skolotāja sirdssirsnības uzplūdos deva man vēl vienu iespēju pārrakstīt vienu nolādētu kontroldarbu. Nuja, kinemātika, no kuras es neko nejēdzu jau toreiz, kad par to mācījāmies, kur nu vēl tagad, kad neko šajā sakarā neesmu mācījusies jau mēnesi. But the main thing is - kas noticis ar mani? No kurienes tāda (gan caur sakostiem zobiem) uzņēmība? Jau pagājušonedēļ zaudēju pusi saprāta, mokoties ar fizikas praktisko darbu līdz pusnaktij. Tā nemēdz būt. Bet nu labi. Vai nav vienalga. Skaidri zinu to, ka nevarēšu normāli (resp. kā agrāk) dzīvot vēl līdz nākamās nedēļas beigām, kad viss šis ārprāts būs beidzies, ja paveiksies - būs beidzies labi. Bet tikmēr - piedodiet man tie, kuriem ar savu uzvedību sagādāju vilšanos. Es nezinu, ko ar sevi iesākt. |
||||||||
|
|
Vārgās atskaņas no iekšpuses
|
|||||||||||||