Draugi

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

Te soctīklos , vismaz man, ik palaikam parādās viģiki ar Ķelnes katedrāli un rammštain muzāru apakšā. Man vienmēr to redzot patīkamas skudriņas skrien. Kā nekā div mēneši tai laukumā pavadīts bomžojot, pelnot piķi spēlējot muzāru, klīstot apkārt un atpūšoties iekš katedrāles. Starpcitu vasarā tur ir patīkami vēss. Prāgā ar tas viss notikās, bet tur tai katedrālē ne visai ilgi sanāca būt. Es tik internetos nevaru atrast atbildi kā tas notika, ka kara laikā abas šīs celtnes netika nolīdzinātas līdz ar zemi.

A bet tā potīte brrrr. Nu pats vainīgs izvēlējos bīstamu profesiju. Ta pirksts, ta potīte, ar muguru gan likam viss daudz maz ok.


Tomēr atradu info par katedrāli : https://www.youtube.com/watch?v=ltoEsUxWTsA&t=1028s

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

vai zazis domā, ka pist cūkas ir dzīvnieku labturība? fuj, "vegāns" atradies

Drīkst vēl ko pateikt? Jā. Staro Rīga ir pilnīgākā huiņa. Pats atceros būvēdams tos lukturus un vadus Vanšu tiltā. Vienīgais kas bij kruta , Redzēt kā pamazām aizsalst Daugava.

kāds tikko aiz loga šāva
salūtu

Alkaš jobanij ti alkaš. Ne tas, ka potīte samežģīta lauzta hvz. Pēc tās trakās vētras Siguldā atbraucu mājā, aizkliboju uz mazo bodīti un paņēmu 0.7 zinādams ka alko es drīkstu lietot NEMAZ. Tā nu te mocos jau gandrīz div nedēļas. Šobrīd tāda ne ta krasteris ne pēdējais bomārs rajonā sajūa.

Aizmigu klausoties Alice in Chains.

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

Rammstein tā kas grupa man riktīg riktīg patīk. It sevišķi Lucavdalā bij labs. A par to arēnā... pizģec kaut kāds.

Nabaga nogribējušies inceļi ar vienu vienīgu domu prātā. F

Un vēl. Bez Opernieku - nu tas viss nams LSNO, Dzīvē nekur nevar tikt. Jo TAS humors pielīp po žīzņi.

Nu tu dod kā Hokejā. Zobi zaudēti bet dzEr šnabi.