Andr.

Alveja,ingvers,citrons,upenes,kāpostu lapas,piparu plāksteris,kivi,ķirbju sēkliņas,brūklenes,jāņogas,medus un balta pastaiga.

Pašsadedzināšanās?
Labi,lai sadeg viss liekais.

Vakar gruzījos tā kā sen to nebiju darījusi,laikam pēdējo reiz šitā nogruzījos vienā skaistā,saulainā vasaras dienā.Tagad spīd ziemas saule un iekšās miers.
Nē,nu dažreiz jau var savilkties vienā intensīvā melnā punktā,bet ne jau tik pašiznīcinoši kā man tas sanāk.
Vispār šis ir bijis liels un gudrs gads.
P.s.šogad noslēdzas mans 9 gadu cikls.

Aiz loga izkūst mani šī gada pēdējās decembra dienas plāni.

Nesvinēšu Zss.
Izbaudīšu vienatni un skatīšos filmas.To es neesmu darījusi veselu mūžību.

*Lejā pie ezera sadedzināju veco puzuri un pie griestiem piekāru jauno.
*15.30
*Devos uz kolektīvo bluķa vilkšanu mazpilsētā,bet izrādījās,ka tas jau noticis vakar.

Man patīk māls,tāpēc,ka tas māca nepieķerties,jo nekad nevar zināt vai radītais darbs būs dzīvotspējīgs un tik un tā to radot ielieku visu sevi.Pēc cepšanas ceplī ir saplīsuši paši skaistākie darbi.

Esmu sākusi no rītiem skriet,pa mežu,sniegu,gar ezeru,klusumā.

Ar stopiem uz Rīgu,pasakains ceļš,Cēsis,kalns,joks par instruktoriem,Valmiera,cepļa kurināšanas process,sarunas,ēšana kafūžos,2x dzīvē satiktas meitenes ar kurām izceļojos un piedzīvoju daudz skaistu notikumu,veselu gadu nesatiktā Zane,Teātra bārs,Osīts ar stāstu par aizcietējumu Kazahstānā un ārstiem,čumačečija,Bēdums,mājupceļā nostopots miljonārs ar kuru bija patīkami runāt.

spēcīga apzināšanās.

Visskaistāk ir lejā pie ezera.

Cik patīkami plaušās ievilkt ziemas gaisu un pieskarties sniegam.
Ledains vējš sejā.

Bērītis aizjājis uz mākoņu laukiem...
Bija stiprs un labsirdīgs zirgs.
Pēdējo reizi,kad satiku - pabaroju ar āboliem,padzirdīju ar ūdeni un pasēju dziļāk auzu laukā.
Laukos vairs nebūšot citi zirgi,jo vecmāmiņai sirds salūza Bērīti zaudējot.
Es saprotu.

Rudens ir pāri visiem gadalaikiem,jo tajā ir jādomā un jādara.

Tumsa,mājupceļš,kuru neredzu,bet zinu,ceļa remonts,bezgalīgi daudz zvaigznes bez mēness.Mazliet bail,bet mūzika ausīs bailes samazina līdz minimumam(klusumā es droši vien būtu pārbijusies),ik pa laikam gan iedomājos,ka man kājā varētu iekost lapsa vai,ka es satriecos ar kādu tumsā neredzamu riteņbraucēju.Nobraucu lejā līdz Cieceres ezeram - koku galotnes,migla,pļava,es un krītošas zvaigznes.Saldsērīga eksistence.Un tur lejā,tai miglas pļavā es jutos drosmīga,ka beidzot pieņēmu lēmumu par kuru šaubījos ilgi,bet nu jau atkal jūtu,atrodoties šajā telpā,ka diez vai to jebkad īstenošu.žēl.

Binz Bleibt Binz

*Pirmo reizi uz šosejas un (dzīvē vispār) redzēju beigtu stārķi.
*visu dienu ar basām kājām pa zemi,vēl tagad pēdās jūtams patīkams siltums.
*apdegusi mugura
*dunduru uzbrukums
*rokas kā zemniecei
*neesmu vēl peldējusi
*pagājušā nedēļa bija kruta - pirts rituāls,meži,ezers,negulētas naktis,koncerts uz Daugavas,uguns, 2 sūdīgas zaļumballes(neturičečizemčūra)

Manu sliktāko draudzeni sauc šaubas,ar to nekad neko nevar normāli sarunāt.

Vējšššššššš.

Man patīk fizisks darbs un tā radītais stiprums manī.