Andr.

Izglābu dzīvību odzei,nezinu vai pareizi darīju.

Ir tik laba sajūta radīt ar pašas rokām,ķermeni.Es joprojām nezinu,kur mani tas aizvedīs,bet cenšos par to nesatraukties,jo tiklīdz uztraucos par rezultātu tā ieslīgstu sevis žēlošanā un tas tiešām neved nekur.
Fizisks darbs ir mana meditācija.

Manī sāk izsīkt pacietība par to visu,ko esmu izsapņojusi,bet citu neko pašlaik nezinu.Man patīk kā smaržo āda pēc ezera.Man patīk vakaros skriet pa vietējo egļu/priežu mežu,kad saule taisās uz rietu.Man patīk meža skaņas,kuras brīžiem baida,jo ir pēkšņas,bet apzinos,ka mežs tik skaļš kā vasarā vēlāk nebūs.Putni un vāveres acu augstumā.Rāma,vienkārša būšana ar veselīgām diendusām.Jā,jau trešo gadu kā nestrādāju.Brīnos kā vēl esmu dzīva.Bet,esmu.šausmīgi daudz noklusēju,un brīžiem pasaku par daudz.

Skaitu dienas,kad viņi no šejienes aizbrauks.Vēl 3.Domās esmu veikusi ģenerāltīrīšanu telpām.Gribas pa īstam.Vajag atrast kadiķa zariņu,lai izkvēpinātu visu,kas man te nepatīk.Vispār,gribu citas mājas.Savas.

Pārdozēju sauli.Pulsē galva.Nesatumst.Jūra ir silta.Griķu alus negaršo nekā īpaši.Odi kož.Suns ir diezgan vienaldzīgs.Dzīvoklī nelabi.Daba ir bezgalskaista.Sēnes sadega.Tas šoferis bij mans klasesbiedrs.Nejaušas tikšanās.Smaržo pojenes.Katru dienu apsolu sev dzīvot veselīgi.Katru rītu to atlieku uz nākošo rītu.Apsolu sev šovasar aizbraukt uz Pāvilostu un apēst nēģi.Stārķi ļoti iederas ainavā.Pie māsas ir ļoti jauki.Tā siltumnīca.Padsmit ali bleķa vannā dzesējas dīķūdenī,kurš smaržo pēc karpām.Sūrst lūpas.Ar salmiem nomulčēts zemeņlauks.Sapņi,kuros izvairos.Apdegusi āda.Ilgas.
Pagātne ienāk tagadnē.Tas laikam traucē.

Nē,tomēr nav iekšējs nemiers,šis haotiskais fons ir mana aizspriedumainā,bailīgā prāta radīta konstrukcija.Ar mierīgu sirdi varu braukt mājās,lai arī ko šis jēdziens "mājas" sevī ietvertu.Pirmā vieta,kur iešu pateikties būs ezers.Šo kustību iekšpus es uzskatu par īstu darbu.

Man salst šajā valstī.Jāpērk siltāka virsjaka,vļē.
Atlaida no darba,hehe.
Meklējam jaunu,bet es nevaru saprast kā man labāk būt - palikt vai braukt atpakaļ.No vienas puses gribas paskatīties kā šī situācija atrisināsies un pacīnīties,bet no otras puses- ko es te daru?!
Te nav pavasaris.Ziedi zied,bet nesmaržo un visapkārt esošie mūžzaļie krūmi apriebušies.

aizgājām uz "Velvi" uzspēlēt kārtis

Brocēni kļūst par nūjošanas meku.
Laikam te ir kāda nūjošanas biedrība nodibinājusies.Pa galveno ielu uz meža pusi aiznūjo smaidīgu cilvēku bari.Katru dienu.
Nē,es negribu.

Iešu uz mežu.Pārvērtīšos par koku un palikšu uz mūžiem.Par priedi.

Daudz nepatikšanu,nelaimju,problēmu un baiļu šājās piecās dienās.Labi,ka visi dzīvi.
Paies laiks un attālums kļūs lielāks,tad vieglāk būs saprast,kāda šiem pārdzīvojumiem ir patiesā nozīme.

akdies,pēc tā vakardienas ruma _______________.

Sniega pūkas un sarkankrūtīši kokos.
Pēc skriešanas prasās iekosties rupjmaizē.

uh,cik labi paskrēju!
Likās,ka šorīt varētu skriet bezgalīgi.

Mežs kļuvis ar skaņām un krāsām biezāks.
Skujas košākas un vārnas liriskākas.
Tur,kur nokusis sniegs pie koku stumbriem,sūnās gozējas zaķskābenes,kas gan savu skābumu nav vēl ieguvušas.
Mans suns mežā izdzenāja 3 stirnas,kuras dažu metru attālumā paskrēja man garām tādā ātrumā kā pirms pacelšanās. Skriešanās ar strinām notika divas reizes.Abas šķita kā brīnums.Pēc tam gan suns nāca mājās ar mēli līdz zemei.
Uz palodzes podiņā plaukst baltas tulpes.
Man žēl,ka īsto Latvijas pavasari un vasaru šogad neredzēšu.

Dzēru garšīgu Moldovā ražotu baltvīnu,lasīju dārzkopības grāmatu un "es ceru, ka kādreiz man dārziņš būs,kur nevītīs rozes, un nesāpēs sirds."

Nav sāta sajūtas un dzīvesprieka.

Liekas,ka esmu zaudējusi spēju patiesi just.
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=FVt18VB_QWI

Dinosaur Jr. dzīvajā. 

Stāvēt uz aizsaluša ezera un noskatīties ilgā,ugunīgā saules rietā kopā ar Neil Young&Crazy Horse dziesmu "Walk Like A Giant" bija milzīgi gaiša,visumīga sajūta.
Un,tagad tas milzu halo ap pilnmēnesi.Vispār, tie milži..nu,jā.