visvairaak z-svētku laikā man besī tie cilvēki, kuri īeņēmuši "antikomerciālo" z-svētku pozīciju tādējādi redzot jebkuru rituālo atribūtiku samtaini sarkanā krāsā izjūt smeldzoša riebuma alkas, izkopts un bezsaturisks postmodernisms, ko lai vēl piebilst.
Man jau liekas ja negrib svinēt un neko dāvināt lai nesvin, bet vot nafig staigāt un visu laiku atkārtot vienu un to pašu bullshitu. Šajā sakarā prātā ienāk jau reiz cibā cilātais diskurss par dogmām un "hairesis", respektīvi agrāk vai vēlāk jebkura "hairesis" (dogmas noliegums) pati kļūst par dogmu.
Tā kā vot tā, vēl tas viss man atgādina tādus kā -"Otrā apļa parazītus", jeb tos kas recenzē recenzentus, respektīvi tādus kuriem pašiem savu spriedumu (par kļūdainu) nav, tāpēc viņu atkārto citus , nešaubos, ka periodiski par ļoti respektējamus spriedelētājus.
Bet otrais svaigums šajā stāstā ir tā pat kā otrie z-svētki, kaifa nekāda. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
