noskatījos sorrentino pēdējo filmu "la grande belezza" burvīga. pēc 4-iem gadiem, pirmoreiz sagribējās atpakal uz Romu, tā pa īstam, lai gan zinu, ka uzreiz apriebsies. ar filmām ir mazliet kā ar jūtām, kad tu kārtējo reizi aplauzies sāk palikt bail par to, ka tik kruta vienkārši vairs nekad nebūs, bet tad tu pēkšni satiec kādu un vismaz uz brīdi saproti, ka var.