beidzos nost

ā, man tik traki apnicis viss, skola, majas, skola, mājas, pilseta, atputiņa... Bet es esmu par vaju vai parak maz kko vēlos mainīt,domaju, bet maz daru. Lai vai cik tas nožēlojami arī nebūtu es esmu sākusi izvairīties no grutībām no visa, kas varētu mani ievainot. Manuprat, viss mani dzen iekšā zemē un man paliek slikti... Vairs pat estētisku baidījumu no lietām nesajūtu...
"But i take life, In a way that you could never see"

Comments