HUNTED BY A FREAK

rr. es laikam biežāk rakstu, kad manī ir mazais dusmu gariņš nevis prieciņš. Bet šoreiz mana skola, kura man vairs nav, ir nokaitinājusi, kārtējie naudas norēķināšanās kašķi. Man nav žēl nauda priekš lietām, kurām ir kāda jega vai tās ir lietderīgas, bēet kkadiem mēsliem/atvainojos/. Kaut ātrāk šis cirks beigtos un man vairs nebūtu ne mazākās saskarsmes ar tiem cilvēkiem un to prētīgo iestādi. Viss nevajadzigāk izmestais laiks manā dzīvē, visatļautība un haos- tā varētu nodēvēt šo laiku, ko esmu pavadījusi tur, cik nu pavadījusi, jo man jau kartējo gadu būs rekords stundu neapmēklēšanas ziņa. bet es mīlu gulet, tapēc ejiet ellē! Bet iedomājoties cik negatīvas emocijas man ir iedomājoties par to vietu, skolotājiem un cilvekiem, man gribas vemt un viņus visus uzdurt uz sārta un sadedzināt. laikam, es tiešām esmu ļauna...
Bet toties es priecājos, ka jau pec 3 dienām būs izlaidums, kurš ir bezjēdzigs, jo atestātu, protams, man bus iespeja saņemt pec gada t.i. mēneša( priekš manis tas ir tik pat ilgs laika posms kā gads). Un pec šī laika man būs japieņem pirmais lielais lēmums, savā īsajā dzivē, kurš var mainīs daudz. Vai palikt un mācities vai doties pasaulē. Bet tagad to izslēgšu, no savas apziņas, savdak, man nelabi sapņi radās, kurus tulkojot (jā, es pat esmu sākusi tulkot) tā nozīme radās- kā dzives vietas maiņa.. zīme haha

man iešāvās galvā domā pārlasīt savus vecos postus, ko vel nekad neesmu darījusi, jo ~ pirms gada ap šo laiku es sāku rakstīt. Un novērtēt, kas ar mani ir noticis gada laikā. hah