Vakardien bija viss trakākais mājupceļš kāds man jeb kad ir bijis, nenoliedzami.
Savacamies un dodamies uz klasesbiedra atputas vietu, viss rit lieliski, paceļam veikals un bagažnieks pilns ar vidusskolas izdales materiāliem utt (katram pa 2 milzīgiem miskastes maisiem). Protams, to visu varetu nodot makulatūra, bet tā sajūta, ko mēs ieguvām dedzinot nepārpētu, to, ka iespejams kāds koks netiktu nocirsts. Bet nu vakars iet savās sliedēs- nedaudz alkohola, tiem, kuriem tas ir atļauts, milzigs ugunskurs,Daugavas krastā. Saprotam, ka jādodas mājās ~1, ir jau tumšs un mūsu pedējās 3 automašīnas, kuras palikušas sarindojas uz šosejas. Nakts mieriga, šoseja tukša, ātrums tiek uzņemts, brauciens gar kokiem (to pat par mežu nevarētu nodēvēt) un tad- bams- stirna, mašinas sānā. Tas bija šausmīgi, tas mazais dzivnieciņš. Zvanam attiecigajiem cilvekiem un meklejam stirnu, kura vairs nav atrodama. Es visu nakti nevareju aizmigt, man tik žēl bija, es ceru, ka tajam dzivnieciņam viss kartībā... fui, man vēl jo vairāk nepatīk automašinas.
Savacamies un dodamies uz klasesbiedra atputas vietu, viss rit lieliski, paceļam veikals un bagažnieks pilns ar vidusskolas izdales materiāliem utt (katram pa 2 milzīgiem miskastes maisiem). Protams, to visu varetu nodot makulatūra, bet tā sajūta, ko mēs ieguvām dedzinot nepārpētu, to, ka iespejams kāds koks netiktu nocirsts. Bet nu vakars iet savās sliedēs- nedaudz alkohola, tiem, kuriem tas ir atļauts, milzigs ugunskurs,Daugavas krastā. Saprotam, ka jādodas mājās ~1, ir jau tumšs un mūsu pedējās 3 automašīnas, kuras palikušas sarindojas uz šosejas. Nakts mieriga, šoseja tukša, ātrums tiek uzņemts, brauciens gar kokiem (to pat par mežu nevarētu nodēvēt) un tad- bams- stirna, mašinas sānā. Tas bija šausmīgi, tas mazais dzivnieciņš. Zvanam attiecigajiem cilvekiem un meklejam stirnu, kura vairs nav atrodama. Es visu nakti nevareju aizmigt, man tik žēl bija, es ceru, ka tajam dzivnieciņam viss kartībā... fui, man vēl jo vairāk nepatīk automašinas.
Comments