Depresants

Turpinājums par tanka nr 1 meklēšanu...
1/16/10 10:35 pm
Noslīkuša tanka meklētāja stāsts - citēju: "Vobšem, sajūta, ka ir, būs, viss notiek! Nu jau tepat, pat kad laiviņa slīkst. Bet kad beigās saprotam, ka nē, tad jāskumst. Un tomēr! Kad parunā ar kādu cilvēku, kas pasaka "nē, nē! Tur biškiņ vēl uz priekšu!", tad atkal dzirksteles acīs, saskatiens, smaids līdz ausīm, un saīsināta darbadiena! :D" - šādi savas izjūtas raksturoja mans draugs.
Atceros, kā radās ideja: kā parasti kaifoju par tankiem un old bruņumašīnām, runājam par visādām figņām, līdz nonākam līdz vajadzībai atrast kādu tanku, kas, kā runā ir noslīcis kādā ezerā... Divreiz nav jāsaka: pērkam ķirziniekus līdz pautiem (ēm...līdz petenei :D), meklējam laivu, garu metāla kārti, metāla detektors ir, un laižam! Aizbraucam uz meklējamo vietu - pusaizaugušu ezeru, kura ūdens virskārtu sedz visai blīva ūdenszāļu, krūmu, niedru un citu sūdu kārta, pirmajās dienās tikai ar laivu izbraukājam vietas un ar metāla detektora palīdzību meklējam "dārgumus" zem ūdens.
Nākošajā reizē vairs normālu laivu nedabūjam, aizņemamies salāpītu divvietīgo bērnu laiviņu :D ha ha ha :D man vietas nepietiek, mani izsviež krastā mocīties neziņā... Arī šoreiz neko neatrodam. Tad, aprunājoties ar ciemata vecajiem, saprotam, ka meklējam nepareizajā vietā... Vakarā (uz darba beigām) šaujam atkal - ķirzinieki kājās, garais metāla stienis līdz, uzmanīgi viens aiz otra, pa nezāļu, zaru, nu vopšem, pa kūdras kārtu, ejam līdz ezera vidum, ik pa brīdim bakstot ūdenī ar kārti, ar kuru arvien bezcerīgāk un bezcerīgāk paliek uztaustīt ezera dibenu... Ļoti riskanti, kājas trīc, ilgāk pastāvot uz vietas, sāk grimt nost. Visbeidzot uzejam vietu - jess, metāliska skaņa bakstot, viss IR! Aiz satraukuma knapi spējam parunāt, izrokam nezālēs mazu āliņģīti, bakstam ar mietu, nu ir, kaut kas točna tur ir, mēģinam "uztaustīt" kādā formā tas ir, juška tāda, ka kāpurķēdē bakstītu... Ar magnētu no dzelmes izceļam kaut ko neatpazīstamu - itkā metāls (vai metāliks apvalks (tjip kā nodilis audjika bremžu klucis), bet neviens no mums zināmajiem sakausējumiem... ļoti dīvains kaut kas. Tas protams vēl vairāk uzdzen asumu... Bet diemžēl nekā... Tas nevarēja būt tanks, aprises neizveidojās tādas, kā tankam... Metām mieru, līdz nenoskaidrosim no vecajiem visu līdz pēdējam...
Turpinājums sekos...
Ģeniālais skaņdarbs: Reamon - Supergirl
Oma: Vientulīga
Iekantēja Piesit kanti