- 1/16/10 07:09 pm
-
Nez kāpēc bet tieši tagad atcerējos laikus, kad mūs - trīs cilvēku savienību bija pārņēmušas tanku meklēšanas jūtas, veco karabāžu pētīšana un citu aizliegto teritoriju apsekošana... Kādas sajūtas! Bailes mijās ar cieņu, cieņa mijas ar prieku, prieks mijas ar bailēm, no kā? - no nezināmā! Vecajās karabāzēs smiekli nenāk - negribas pat runāt,gribas vienīgi ar visām maņām rijīgi izbaudīt ik soli. Bombardētās mājas, raķešu palaišanas vietas, tehnoloģijas - tas viss apceļo fantāziju un konstruktīvi ataino agrākos laikus, kad tajās vietās strādāja cilvēki... Kur viņi palika? - Vai viņus nošāva? Dīvaini, bet atradām liecības, ka raķešu bāzēs ir dzīvojušas pat ģimenes - sievietes, vīrieši un varbūt pat bērni... Kāpēc uzspridzināja, ar ko spridzināja, kas spridzināja - fantāzija analītiski veic notikumu rekonstrukciju... Vai patiesu? - Visticamāk nē!
Turpinājums sekos... - Oma: Diskutējama