- 3/10/11 02:04 pm
-
Par dzīvesstāstiem man šķiet tā - joprojām ir daudzas lietas, kuras ir manī, es tās klusībā apzinos, bet vēl nespēju atzīt, līdz ar to, ja rakstītu dzīvesstāstu, lai tas būtu patiess un piesātināts, ir jāspēj atzīt visi dzīves posmi, pieredzētās grūtības un izdarītās muļķības, ja kāds no šiem posmiem izkrīt, tad dzīvesstāsts ir nepilnīgs, līdz ar to savdabīgā veidā lasītājs tiek maldināts, tāpēc dzīvesstāstus vislabāk rakstīt vecumā, kad jau vairs nav tādu cilvēku apkārt, kuru dzīves tas varētu ietekmēt, vai kurus apbēdināt... Jeb varbūt es pārāk tiecos uz perfektumu šai jomā?
Tu pats būtu gatavs rakstīt savu dzīvesstāstu?