Depresants

I feel so crazy...
8/24/10 11:14 pm
Esmu roka koncī, tipiski kā jau es, savā baltajā kleitiņā - lēkāju trakoju līdz savējiem, vienkārši AAAAA, izglābju sevi no noslīkšanas savās emocijās... Esmu aizrāvusies, agresīva un kustībā...
Nomainās dziesmas un man vajag atsvaidzināties, es pieeju pie letes, pagrūžu malā sprogainīti hipiju, kas ir kluba mēbele jau kopš labā '85 gada.. viesmīlis aizgājis uz otru pusi... Es garlaikojoties apskatu tautu, kas klubā... Mans skatiens atduras pret kaut ko iznīcinošu - kāds metālists skatās uz mani kā uz parodiju, esmu kā eņģelis starp tumsoņām savā baltajā kleitiņā... Metālists parāda man skaidri saprotamu mājienu - ar pirkstu pārvelk pār rīkli, es pieeju vinam klāt, ar roku paņemu viņa sapinkātos matus, atgāžu viņa galvu un iebāžu savu mēli viņa rīklē, līdz viņš sāk kā skuķis spirināties, tad palaižu viņu vaļā un eju atpakaļ pie letes... Apkārtējo skatieni kļūst īpaši uzbāzīgi, līdz durvīs parādies Tu - pieklājīgā apģērbā, pēc labākās modes sasukāts... es skatos uz Tevi un vēroju, mans skatiens kā ar naglām Tevi piekaļ zemei... Es tuvojos... Es gribu redzēt tavas acis, es gribu dzirdēt tavu balsi, ko Tu ellē dari manā klubā! Es pieeju un skatos uz Tevi - dziļi, es rakājos pa tavām smadzenēm, es iztirzāju tavas sirdslietas...
Tu man prasi, ko tāda kā es daru tādā vietā, kā šī... Es te mīlu... Es te esmu un mīlu. Bet Tu nesaproti. Tu gribi mani redzēt līdzīgu citiem - es varu tāda būt - es novelku savu kleitiņu un palieku tavā priekšā apakšveļā un zeķēs - lūk, es esmu kā visi!
Mēs visi šeit nākam risināt kādas problēmas, nākam mīlēt mūziku, nākam aizmirst un nav atšķirības kas mums ir mugurā, mēs visi esam vienādi.

Labāk lai Tevi ienīst par to, kāds Tu esi, nevis lai Tevi mīl par to, kāds tu izliecies, ka esi.
Iekantēja Piesit kanti