Depresants

Patiesība
8/24/10 05:02 pm
Tu atnāc ciemos, sēdi uz manas gultas un klusām stāsti savu dzīvi... Nē, Tu nestāsti man patiesību, Tu stāsti man to, ko Tu esi izsapņojusi par patiesību esam... Es klausos tavā balsī un zinu ko Tu esi izjutusi, ko Tu esi izdzīvojusi, man ir asaras acīs, es novēršos, es nevēlos, ka Tu redzi... Tu stāsti un stāsti, ik pa laikam man mēģinot pārliecināt ar vienaldzīgu - "ai, negribu par to runāt" , bet es klusēju un Tu turpini... Es zinu, kolīdz es ierunāšos, tā Tu mainīsi kažoku uz pretējo pusi, Tev šķiet, ka es esmu tāda pati kā visi citi... Bet es neesmu, es izsāpu katru tavu vārdu... Es saprotu katru tavu vārdu... Tu esi manas asinis, mana miesa... Tev sāp, un vēl vairāk sāp tas, ka Tu apzinies, ka kārtējo reizi nespēji pateikt patiesību, Tev ir bail, ka nesapratīs, ka kritizēs, bet es vēlos tevi pasargāt - es esmu tavas asinis un tava miesa. Mīļā, lūdzu pārstāj, Tu nogalini mani ar katru savu vārdu, katrs piedzīvojums, kas mums bijis kopīgs, visas sāpes, visas bēdas... Man neizsāpēt tavējās un Tu neizsāpēsi manējās...
Es joprojām naktīs redzu viņu sapņos, kad paņemu savu mazo rokās, es domāju par viņu, es mīlu Tevi, mīlu no visas sirds, Tu piedod man, ka tik daudz laiks ir pavadīts negācijās... Mēs vienkārši tādas esam - katra no savas nepanesamās pasaules, divas nelaimīgas sievietes... Un mēs patiesību tā arī paņemsim sev līdz... Mīļā... Piedod man! Tu esi cilvēks, kas manās domās ir viesojies visvairāk par jebko pasaulē, es nespēju tevi pasargāt, es nespēju Tevi mīlēt, es nespēju būt Tev blakus... Mēs esam tik atšķirīgas, bet tik un tā viena otras miesa un asinis...
Dod man spēku piecelties un palīdzēt piecelties man, es nedarīšu Tev pāri...
Cik mēs esam atšķirīgas...
Tu manī sāpēsi mūžam.
Iekantēja Piesit kanti