Depresants

Watafak
7/27/10 11:28 pm
Viens ir skaidrs točna - man vajag atpūsties!

Tātad - šodien aizmirsu kur ir tualetes gaismas slēdzis, ieeju tualetē un blenžu uz sienu, nespēju saprast, kur pazudis gaismas slēdzis Bet man taču nemaz tualeti nevajadzēja - gāju ta uz virtuvi

Izdomāju safoķēt beidzot pārdodamās lietas - aizeju uz otru istabu, izceļu svarīgo, aizmirsto mantu kasti, atveru, izdomāju, ka vajag kafiju - uztaisu kafiju, aizeju uz istabu un nesaprotu kāpēc to mantu kasti attaisīju - aiztaisu, uzmocu tur, kur viņa bija un atceros kāpēc es viņu gribēju - ceļu atkal nost.

Pienāk laiks pagatavot ko ēdamu - uzlieku plovu uz gāzes plīts, stāvu un nesaprotu kāpēc viņš nesislt, ar šausmām nodomāju, ka gāze beigusies - domās apdomāju visus, kas varētu man varbūt līdzēt samainīt balonus, par laimi atceroties, ka varbūt vajag mēģināt uguni piešķilt, lai ēdiens sāktu sildīties

Esmu neiespējams cilvēks.

Tā - manas otras dienas daļas neveiksmīgie sižeti:

Tikko kā beidzu šo ierakstu dienenē, aizeju padauzīties ar mazumiņu, piekusumā apsēžos, bet šķiet uzsēdos virsū kādam lidonim, kuram tas dibenjūtami nepatika un viņš man par to atriebās iekošost manos mīkstumos.

Izstaigāju ar dēlu savas dienas takas, protams superlēnā ātrumā, jo mazais galīgi negrib staigāt, apstājoties ik pēc pārdesmit soļiem, pie vienām sāpēm izdomāju aiziet noprikt ēdamo - aizeju, iepērkos, samaksāju, nolieku iepirkumu ratus un izeju ārā - tikko jau pagājusi kādus 20 metrus no veikala, es saprotu, ka es nepaņēmu nevienu produktu - lēnām velkos atpakaļ - jā, viss vēl stāv, pārdevēja tāda bik šokā par manu izgājienu acis vien noplikšķināja.

secinājums ir tikai viens:

MAN

VAJAG

ATPŪSTIES!
Iekantēja Piesit kanti