Depresants

Kas mani no gultas izvilka...
8/6/10 09:47 am
Tātad viss šorīt aizsākās pavisam šķietami nevainīgi - ar mazumiņa lecienu no palodzes man virsū, traumu nav, bet kaut kas manī nokrakšķēja, nu labi, tas tā kā vēl būtu nekas, trakāk ir tad, ja kāds uzkāpj uz matiem un kaifā aurojot līdz maniem bļāvieniem, vēl paspēj krietni palēkāt pa tiem, esmu šķīrusies no krietna kušķa šorīt - tas viss ataugs Pavisam acis atveru, kad dzirdu čīkstīgu kliedzienu no otras istabas. lecu laukā no migas un ieraugu dēliņu, kurš sevi nolipinājis ar "tankiem" visas savas jūtīgākās vietiņas, tad nu ķēros pie uzmanīgas attankošanas, aši atpakaļ migā, kamēr neesmu nosalusi... Pēc brītiņa saprotu, ka pārāk liels klusums valda, dodos savas atvasītes meklējumos uz virtuvi, tur mani sagaida fantastisks pārsteigums, kāds ir mammai uztaisījis kafiju

Tādu koncentrātu, šķiet ar tādu man visai dienai pietiktu, lai galva kūpētu
Paldies dēļiņ, es arī Tevi mīlu
Iekantēja Piesit kanti