August 16th, 2013

• She said
• 8/16/13 12:46 pm
• I want perfect body, I want perfect soul... You so wery special, I wish I was special, but.
  
  Varbūt vajadzētu steigšus lekt midziņā, ietīties spilvenos un raudāt kā agrāk, kā bērnībā. Varbūt skriet un skriet labi tālu un nekur neaizskriet. Varbūt turpināt izdomāt kāpēc gan tā ir sanācis, ka sirds uz pusēm raujas. Time will ease the pain for me someday. Jo visu es pati izdomājusi esmu. Paši ar sevi man attiecības veiksmīgas un nelaimīgas. You can leave, but never walk away. Kam gan es piederu, kam vēlos piederēt un kad atkal es sapratīšu, ka no sevis neaizbēgt. Nespēja mīlēt, tikai piesavināties dievināšanas nolūkos un tad noraudzīties kā viss izdomātais, piesavinātais aiziet bez manis un dzīvo tālāk. Likumsakarīgi, domāju, ka varētu no šī visa izvairīties, ja spētu vienā rūtiņā iedabūt kaut kādu mīlestības, pieķeršanās un atbildības formu ar MĪLĒŠANOS. Man neder zaudēt galvu mīlēšanās prieku dēļ, ja viss pārējais man vajadzīgais, tam neseko. Un ko nu darīt. KO DARĪT, es prasu. Un šobrīd bail man no dienas, kad viss saliksies vienā rūtiņā, jo es zinu, ka tas nebūs ar to, ar kuru tam vajadzētu būt, nebūs ar to, ar kuru es gribētu tā būt.
  Un (nekad) es sapņoju par to, ka uzlikšu masku un iziešu ielās, nevienam tas nerūpēs, bet man nozīmēs visu, jo es iešu saņemt visu un dot neko un pēc tam šņukstēšu pie durvīm pēc apžēlošanas. Tipiski.
  Un joprojām, neskatoties uz savu apzinīgo vecumu, kategoriskums, kas sabojājis man labu devu dzīves dzērienu, es ķeru sevi pie domas, ka man riebjas, ka šobrīd cilvēki tik ļoti ātri atsakās no attiecībām, ja tajās, kas neštimmē kopā. Aiziet, aizmirst un tāpat vēl labi daudz reizes, ar katru reizi atstājot "sevi" pie kāda tādu aizmirstu un nevajadzīgu, un kā gan ir labāk.
  Gribu tik daudz ko rakstīt, vismaz kādam pateikt... Bet apzinos, ka sakāmais man aizskars kādu un neglaimos. Prāts renderē ainiņu ar skaistu, dievīgi skaitu vīrieti, gariem, blondiem matiem, jūras dzīļu zilām acīm un mani, ar prastu, daudzreiz lietotu āmuri, aiz muguras atvēzējoties... Tā es nedarīšu. Savus monstrus es radu pati.
• Ģeniālais skaņdarbs: Broken Tonight
  Oma: Million pills
• IekantējaPiesit kanti

• Kaktuss.
• 8/16/13 03:12 pm
• Lasu alcoholic domu pagrabu un domāju. Visu dzīvi nav dzerts, varbūt tāpēc tādā pēcpusē viss. Daudz par daudz domāts. Dzert nesākšu, bail man no galvas reiboņiem vairāk par bailēm no jebkā cita. Tūtā.
• IekantējaPiesit kanti

• Dirty Diana
• 8/16/13 04:49 pm
• Lēnām ataust gaismiņa.
• IekantējaPiesit kanti