August 15th, 2013

• Atskurbtuve
• 8/15/13 04:06 pm
• Lai nesāktu ar lamām, sirdi žņaudzošiem skumju stāstiem, gaužām sievietes asarām, teikšu, ka šodien sirds pukst straujāk...
  
  Skatos, ka cilvēki aizvien uzcītīgi raksta savu klabīti un sapīkstu par savu slinkumu, bez talantību un absolūtu iedvesmas trūkumu.
  
  Bet tā sirds... Klikšķinu taustiņus un jūtos kā senāk, kad manī vēl kvēla uguns dega, kad sejā smaids un acīs kaisles liesmiņas. Nosūtīju epastu savam bezmatērijas ideālajam, gaidu atbildi un gaidu, ka uzrakstīs, ka skumst un ilgojas, mīl, skumst un ilgojas ļoti, ļoti... Bet tā nebūs.
  
  Tomāti aizmetušies. Te, Anglijā. Ne siltumnīcā. Un zaķi nav nograuzuši neko. Diemžēl aizmirsies un sajucis, cik tad galu galā, pasaulē to brīnumu, bet šis varētu būt nākošais. Droši vien šonakt nograuzīs.
  
  Uz pirkstiem klabinu gredzentiņus un štukoju cik vēl cilvēciskās sajūtas esmu spējīga šobrīd just.
  
  Un man nepatīk, ka ir miris Gary Moore un Maikls un Ēvalds Valters.
• Oma: Empty Rooms
• IekantējaPiesit kanti

• Sitra Ahra
• 8/15/13 05:45 pm
• Therion. Goosebumps.
  Atkal un atkal pārbaudu savu slēpto kaislību un skeletaino epastu. Nekā. Joprojām. Vakar naktī atmiņās pārlapoju savu uzvaru un zaudējumu sarakstu. Es zaudēju.
  Ja vien viņš zinātu manas tumšās domas, manas bailes absurdās, nevajag mani mērdēt badā, nevajag. Kļūst vieglāk iemigt, kad nojaušu, ka mans prāts atkal mani ieaijās orgasmu un kaisles pilnos sapņos, kad TU skaties manās acīs un es klusībā TEV apsolu visu, VISU. Beidzot es zinu kā tas ir, sapņot par kādu, tik žēl, ka atkal jāmostas... Aizveru acis, uzlieku spilvenu uz galvas un lūdzos, lūdzos pēc vēl un vēl tuvības. Un sapņi beidzas tiklīdz, tiklīdz būs vēl labāk, vēl augstāk - tipiski.
  
  Show must go on.
  
  Vai zinājāt, ka Fredijs Merkūrijs atteicās ierakstīt ar Maiklu Džeksonu kārtējo, iespējams, superhītu - There Must Be More To Life, tāpēc, ka studijā uzturējās Maikla mājdzīvnieks - lama? Tā lūk, ne tikai manī, lamas izraisa baiļu sajūtu, viņu spļaudīšanās tieksmju dēļ.
• IekantējaPiesit kanti

• Maria Magdalena
• 8/15/13 06:50 pm
• Anglija. Vieta, kur reklāmās visbiežāk izmanto vidēja vai vecāka gada gājuma cilvēku fotoattēlus. Man tas patīk. Nevis nosmiņķētās TESCO pārdevēju sejeles, bet tantukus neglītās formās ar zelta zobiem un dīvainu smaidu. Patīk. Anglijas vidējā vecuma sievietes, biklas, sarkstošas, ar vasaras raibumiņiem klāts deguntelis un tikko jaušams zods. Patīk. Un es jau tik par countryside meitenēm, pilsētas fīfas ir un paliek pelēkā masa, nē, mākslīgā skaistuma pelēkā masa un viss tas cits, ko es nepazīstu un nepārzinu. Patīk tantuki elektriskajos dampīšos. Patīk smaidīgie un laipnie policisti parkos. Patīk.
  Nepatīk. Anglijā nav mīlēšanās, man nav. Randiņi. Izvirtības. Kaisle. Un kāpēc nav.
• Ģeniālais skaņdarbs: Never Cry Again
  Oma: Ilgas un izmisums
• IekantējaPiesit kanti