July 24th, 2011

• Tu
• 7/24/11 04:44 pm
• Sirds dziesma skan nepilnīgi, strauji un haotiski, pieliekot roku pie auss dzirdama asiņu šalkoņa, kā jauna pilsēta, tajā dun un rit dažādi procesi, satrēgumi, negadījumi.. Ja sirds - pilsētas luksafors, darbojas nepareizi, tad nedarbosies satiksme. Satiksmes negadījumi šodien man izraisīja asaras, bieži tas nenotiek, bet tas vēsta ko neparastu, kaut kas ir ielauzies manī, kaut kam ir dota komanda atslābt un sākt just, un tagad, kad vārti vaļā, pasaule ienāk manī un es jūtu - un man sāp, kā gan lai atkal vārtus aizver... nemodini manī lūdzu neko, nemodini, aizver klusām durvis un ej tur, no kurienes esi atnācis...
• IekantējaPiesit kanti

• Klusuma nīdēja
• 7/24/11 10:47 pm
• Aizvērt acis un neredzēt
  Aizslēgt sirdi un nesajust
  Sakniebt lūpas un nerunāt
  Tik ausis atstāt vaļā, lai dzirdētu
  Klusumu ar kuru Tu nogalini
  Lai kārtējo reizi pārliecinātos
  Ka Tev mani nevajag
• Ģeniālais skaņdarbs: Vakara vējā
• IekantējaPiesit kanti

• Mūžīgā piemiņā
• 7/24/11 11:03 pm
• Atsaucu atmiņā, kad stāvēju caurvēju mīlētā telpā - kapličā, tavā apbedīšanas dienā un nesapratu kāpēc dzīve tik netaisna ir, kāpēc bērniem jāmirst, kāpēc, kāpēc...Šodien, pirms daudziem gadiem Tu nomiri, bet gadi neslāpē manas skumjas par tevi,Un neslāpē tās sēras un sāpes, ko izjūt tavi tuvākie, mani tuvākie...Mazais, kad pieskāros tavai ledus aukstajai pierītei, tas iesita dziļu robu manā sirdī, Ar katru smilšu sauju, kas tika uzmesta uz tava kapa, manī dzima jauni principi - kā nebūt, kā jāsargā, kā jārūpējas, lai nekad, nekad, nekad vairāk nevajadzētu uzlikt savu silto roku uz ledus aukstas, noslīkuša bērniņa pierītes...Mārtiņ - Dāvīti, mūsu Ķirsīti, lūdzu piedod, mums pieaugušajiem, ka nenosargājām, ka pievīlām...
  Kristiņ, manu māsiņ, Tu maziņa biji, tevi, pat neredzēju, tava sirsniņa apstājās tikai astotajā dzīves dienā...Tu joprojām esi ar mums - urniņā, kas viesistabā un neļaušu es tevi atdot zemei, tik aukstai - neļaušu, Tu tik maziņa... Apsveicu tevi vārda dieniņā, kas šodien...
  Mammīt, kas pārdzīvoja abas šīs traģēdijas, kas zaudēja divus bērniņus, vienu divus gadus atpakaļ, vienu astoņus gadus atpakaļ... Rīt Tev dzimenīte un es nezinu, katru gadu pēc šiem notikumiem sirds tik pilna un bailēs trīs, kad dzirdu skumjās nopūtas klausulē... Tev sāp. Man sāp.
• IekantējaPiesit kanti