June 9th, 2011

• 6/9/11 12:19 am
• Kļūstu slinka... Tikai 80 preses... Shame girl, shame - tā Tu nevienam nepatiksi...
  Ak jā.. Tu taču nevienam tāpat viņu nerādi...
  Nu beidz attaisnoties! :D
• IekantējaPiesit kanti

• 6/9/11 02:43 pm
• Pirmoreiz šovasar uzvilku svārciņus - smagus džinsa svārciņus ar school girl faltītēm...
  Bet vējš izdomāja mani samīļot un pacēla manus svārkus gaisā, nepatīkami lēnu noreaģēju uz situāciju un novērsu notikušo,
  zem kepkas actiņas zibinādama, lai ieraudzītu potenciālo ieraudzītāju, konstatēju, ka varbūt neviens neredzēja, ja neskaita faktu, ka es atrados starp četrām piecstāvenēm un vēl divu deviņstāveņu redzamības lokā...
  Kārtējo reizi pierādījās tas, cik jauki ir būt šikas apakšveļas īpašniecei :)
  ak... nopirku garneles, satriecoši garšīgas :) Joprojām mutē tāda patīkami atsvaidzinoša saharīna garša...
• IekantējaPiesit kanti

• 6/9/11 06:59 pm
• Iesmeldzas, izdeg, pārtrūkst - mana saikne ar realitāti...
  Aizveru acis un kustos tā, kā man ķermenis to vēlas - lēni, kaislīgi, atslābinoši
  - ļaujos mirkļa burvībai mūzikas ietekmē.
  Esmu redzējusi cik skaisti ir, kad meitene apakšveļā dejo mūzikas pavadījumā, ar austiņām uz ausīm,
  veikli, kā kaķīte, manevrējot starp laiski izmētātajām mantām... Skaisti! Tā es tagad jūtos - skaisti.
• IekantējaPiesit kanti

• 6/9/11 07:39 pm
• gribētu lai es spētu just... Mazāk.
  gribētu, lai es brīžiem spētu nedomāt... Vispār.
  gribētu, lai es spētu mīlēt... Visus.
  
  Patiesībā vasara vienai ir mans visveltāk iztērētais laiks.
  Savā situācijā nezinu ko es varu sev līdzēt. Nekas vairs nav tā, kā es biju radusi,
  es gribu ietiepīgi stāvēt šeit un tagad un neiet tālāk,
  bet viss mainās man apkārt, izskalojas drošie pamati,
  sabrūk mana patiesības māja un zibeņi sper manos stabilitātes ozolos.
  un tie, kam vajadzētu būt līdzās, šeit nav, nebūs.
  Un es nezinu, vai saņēmu mājienus ar bomi, jeb joprojām izliekos tos nemanām.
  Kā būt...?
• IekantējaPiesit kanti