March 8th, 2011

• 3/8/11 08:10 pm
• drīz jau drīz mana presīte būs kā rīvīte :) Kā man ir paveicies ar saviem muskuļiem - tie aug bez jebkādas būtiskas piepūles,
  jācer, ka šovasar puiši nekautrēsies man stāvēt blakus :D
  Nu labi... tas viss protams tiks brutāli apslēpts zem parpalu slāņa...
  Eh neraža.
• IekantējaPiesit kanti

• 3/8/11 08:15 pm
• Šodien Nightwish noskaņojums - šī grupa man ir kā erotisks porno, klausos High Hopes un varu droši teikt, ka 50% no manas seksuālās dzīves, nav nesusi šādu baudījumu -
  ķermeniska harmonija, nesavaldāms skaistums, turklāt kam gan labāk, kā man zināt, ka mūziķi vērojot var uzzināt kāds viņš ir gultā, sejas izteiksmes - un tas mani fascinē!
  Ar viņiem es varētu gulēt milzīgā vannā - mūsu garie mati pārklātos, savītos, apslēptu un kairinātu... Mēs visi gulētu - acis ciet, sastinguši, klausītos ūdenī, ļautu ūdenim
  ietīt mūsu ķermeņus karstā svētlaimē. Tad es pieceltos un sijātu savus matus pār viņu ķermeņiem - tie apņemtu visu, tie mīlētu visu...
  Un man viss būtu vienalga, jo tad zāle būtu zaļāka, gaismas gaišākas, sapņi krāsaināki.
  Pilnība...
• IekantējaPiesit kanti

• 3/8/11 10:20 pm
• Ak die, izrādās, ka šodien tūplīšdiena. Kā gan man mūžīgi visu izdodas nokavēt...
  Sveiciens vīriešiem moku svētkos.
• IekantējaPiesit kanti

• 3/8/11 10:46 pm
• tevi ienīdu klusi
  tevi nožņaudzu un
  teicu Tev - dusi!
  ne asara nav nobirusi
  jo bēdas vairs nav
  līdz zaudēju tevi
  es atguvu sevi
  ko mīlēju es
• IekantējaPiesit kanti

• 3/8/11 11:15 pm
• Šodien redzēju vienu no tiem, kas pārmeklē atkritumu urnas... Ļoti īpašu - brūnā, nodeldētā ādas jakā, savdabīgās, pēc izskata ļoti plānās, svītrainās biksēs,
  un protams ar diezgan gariem matiem - gaišiem, sasietiem astītē... Un nespēju viņu aizmirst. Man žēl. Man ir kauns.
  Cēsīs kad dzīvoju, tad spiedu rokās viņiem pa monētiņai - man tiešām nebija žēl tas, ka man nāksies mazliet pagavēt - es esmu jauna... Pagaidām.
  Grūtāk man būtu sadzīvot ar sevi, kā ar vienaldzīgu personu, kas pagriež galvu uz otru pusi un izliekas, ka neredz.
  Tā... Sačamdīju kabatā pēdējos 60 santīmus, kas starp končiņām paslēpti, gribēju iet klāt, bet... Nespēju.
  Man ir bail nejauši pazemot cilvēku. Bet šobrīd es sēžu klusumā un domāju par to, kur gan šis vīrietis tagad guļ, vai viņam silti un vai viņš atrada sev ēdienu...
  Zinu jau zinu - pasauli nesalāpīšu, za to salāpīšu vidi, kurā uzturos, kā Cēsīs - ja jūs redzētu to cilvēku acis, kad tie ierauga, ka pārtikas maisā ielikti arī kārumi,
  kurus viņi noteikti bieži neatļaujas... Es arī nē, bet mans kārums ir smaidīgas sejas uz ielām, es nekad neaizmirsīšu kā tas ir iet pa ielu un justies labai,
  noderīgai un vajadzīgai, neaizmirsīšu kā tas ir, kad cilvēki, kuriem palīdzēts, nāk klāt un vēlas parunāties, pastāstīt kā viņiem iet.
  Es vienmēr esmu zinājusi, ka esmu ļoti īpaša un spēcīga, mans spēks ir spējā palīdzēt citiem, šobrīd es to nevaru un tāpēc es jūtos tik...
  Bezspēcīga un nogurusi.
  Ar labunakti.
• IekantējaPiesit kanti